Post #3646959

Pa dienu cīnos ar sevi un bērnu, bet, kad domāju, kad varētu atrast kādu vakaru (vai divus, vai trīs), lai aizbrauktu no mazpilsētas uz Rīgu satikt cilvēkus, jūtos vainīga, ka tomēr nepavadīšu ar dēlu VISU vakaru un nakti un ka vēl būs jālūdz to darīt viņa vecmāmiņai. Šitā Latvijā atstātos draugus nesaglabāšu, nemaz nerunājot par jaunu cilvēku satikšanu. Tūtas vecāki, kā jūs ar šo tiekat galā?