Post #1466997

Skatoties austrāļu kino, skauž, ka mūsu valodā un temperamentā nav "mate" - neitrāli labvēlīgas uzrunas, gandrīz kā "vecīt", bet bez familiaritātes. Uzrunas, ko smērēt katra teikuma galā, arī runājot ar svešiem ļaudīm. "Thanks, mate". "Sure, mate", ja mūs būtu okupējuši austrāļi, tad mēs to tagad lietotu "bļaģ" vietā. Reiz es pazinu skursteņslauķi, kas sarunā lietoja uzrunu "vecozēn". Norāde uz laika ritējumu un nāves neizbēgamību, lai cik tu sirdī būtu jauns, velk uz kašķi.